APMEKLĒJAMĀS VIETAS
Daudzveidīgais un neaizmirstamais Zarasaju rajons visus viesus sagaida ar nepieredzēti skaistiem dabas nostūriem, pazīstamiem kultūras pasākumiem, iespaidīgām tūrisma vietām. Neesiet pārsteigti, dzirdot vārdus ,,Lietuvā lielākais – Drukšu ezers”, ,,Baltijā senākais – Stelmužes ozols”, ,,Panorāmas rats virs Zarasa ezera, kuram nav analoga Lietuvā”, ,,īpašās Šlīninka ūdensdzirnavas, kuras svin jau 300 gadus”, ,,par mākslinieku rezidenci sauktais Kultūras centrs – Dusetu mākslas galerija” un vēl vairāk. Par šo vietu nevajag klausīties, to vajag redzēt, sajust, izgaršot, iepazīt un, bez šaubām, iemīlēt...
Antalieptes (Antalieptė)novadpētniecības muzejs
Antalieptes novada muzeja dibinātājs ir Algimants Žilēns (Algimantas Žilėnas). Muzejs bija ierīkots Antalieptes vidusskolas ļoti pieticīgajās telpās. Istabiņa, kurā tika sākta novadpētniecības vērtību krāšana, bija ļoti maza – tikai 18 kvadrātmetri. Par ļoti pieticīgu algu muzeju vadīja vēstures skolotāji. Visilgāk – Jons Vitkauks (Jonas Vitkauskas).
Antazaves muižas parks
Antazaves muižas parks izveidots XVIII gs. beigās. Tas atrodas virzienā uz ezeru no muižas ēkas, lejup ejošās terasēs, un aizņem 5,5 ha platību. Pretī muižas ēkai atrodas līdz mūsdienām saglabājies parters ar ģeometriski izkārtotiem celiņiem un stādījumiem. Parku rotā četri dīķi un apakšējā terasē esošais Žalves ezers (Žalvės ežeras). Pēckara gados parka teritorijā tika ierīkots A
Čuguna piemineklis
Lai iemūžinātu Sanktpēterburgas – Varšavas ceļa celšanu 1845. gadā tika uzstādīts 11,1 metru augsts čuguna obelisks ar masīvu Krievijas impērijas ģerboni un uzrakstu „Povelenijem gosudaria imperatora Nikolaja I sooruženana sipnaja doroga ot Kovno do Dinaburga. 193 versti. 1836. g.” Autors – Petrs Šteinkellers (Petr Šteinkeller). Pirmās Neatkarīgās Republikas
Šaltupes kapela
Šaltupes kapela atrodas Zarasaju (Zarasai) pilsētas ziemeļu daļā, pie Šaltupes (Šaltupė) ielas. Kapelu 1824. gadā uzbūvēja Antans Zarenbergs (Antanas Zarenbergas). Tā bija no ķieģeļiem, ar apmetumu un nokrāsota baltā krāsā. Augšā, zem jumtiņa, bija neliela arkas formas atvere, kurā atradās Kristus statuete. Cilvēki šo statueti uzskatīja par brīnumdarītāju. Par kapelas rašanos izplatījās
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīca
Neobaroka stila baznīca uzbūvēta vienā no augstākajām vietām pilsētā. Būve ir taisnstūrveida, ar vienu jomu. Galvenajā fasādē starp platā, viļņotā profila frontonu, paceļas divi torņi. Četru posmu torņi augšējā daļa kļūst par astoņu posmu torņiem, ar baroka formas jumtiem, lodveida virsbūvēm un ažūra krustiem, fasādes un torņu atveres ir dažādām lielumiem un formu. Baznīcā ir trīs a
Panorāmas rats un Zarasajas (Zarasas) ezera krasts
2011. gadā tika atklāts panorāmas rats – arhitektūras būve, kurai nav analogu Lietuvā. Paceļoties 17 m rata augstumā, atklājas Zarasa ezera panorāma. Nokāpjot pa kāpnītēm lejā, var pastaigāties pa taciņu, kas stiepjas gar Zarasa ezera krastu, vai arī ērti iekārtoties uz soliņiem un baudīt ūdenstilpnes ainavu. Būves arhitekts ir Š. Ķaune (Š. Kiaunė). 1,4 km garais Zarasa e
Gražutes (Gražutė)reģionālā parka apmeklētāju centrs
Apmeklētāju centrā ir ierīkota izglītojoša ekspozīcija par dabu. Šeit zinātnieki un parka speciālisti sniedz informāciju par dabas un kultūras mantojuma objektiem, parka ainavu un bioloģisko daudzveidību, kura patiešām pārsteigs pat pieredzējušus ceļotājus. Ekspozīcijā tiek prezentētas Lietuvas aizsargājamās teritorijas, ledus laikmetā izveidojies reģiona reljefs, sarežģītā Šventojas (Šventoji) up
Valodnieka Kazimiera Būga (Kazimieras Būgas)memoriālais muzejs
Muzeja ekspozīcijās tiek stāstīts par šīs slavenās personas izglītības laiku, profesionālo darbību, zinātniskajiem darbiem un viņa piemiņas iemūžināšanu, kā arī ir izstādītas ģimenes fotogrāfijas un relikvijas, un vienā no istabām ar autentiskām mēbelēm un priekšmetiem ir atjaunots K. Būga dzīves laikam raksturīgais interjers. Pēc viesošanās tik ļoti mīlētā K. Būga dzimtenē kļūs nozīmīgākas katram
Kultūras centrs Dusetu mākslas galerija
Kultūras centrs Dusetu mākslas galerija – oriģināls rajona kultūras centrs, kurš piesaista ne tikai ziņkārīgo skatienus, bet apvieno arī visus rajonā dzīvojošos un radošos māksliniekus. Modernajā galerijā darbojas trīsdimensiju projekciju ekspozīcija, tiek eksponēti slavenā mākslinieka Šarūna Saukas (Šarūnas Saukas) darbi. 
Kokgriezējs Eriks Čīps
Kokgriezējs Eriks Čīps – sertificēts tautas mākslinieks, kurš nodibinājis Amatu centru, kur veido īpašus kokgriezumus un organizē izglītojošas programmas tiem, kuri vēlas iemācīties grebšanu. Eriks Čīps ir pazīstams kā tautas mākslas cienītājs, plaši pazīstami ir arī viņa grebumi, īpaši populāri ir ratiņi. Erika Čīpa personālizstādes ir organizētas Zarasajos, Salakā Krjauņos, kā arī Anīkšču,
Neatkarības piemineklis Zarasajos
Neatkarības piemineklis Zarasajos bija nodibināts ar pavasariešu sabiedrību 1924. gadā par piemiņu brīvprātīgiem karavīriem, kuri gāja bojā cīņas par Lietuvas brīvību (1919.–1920. gada neatkarības cīņās). Piecus metrus augstais, no akmens mūrētais obelisks atrodas Zarasaju katoļu kapsētā Turmantas ielā (Turmanto gatvė). Tā augšā atrodas krusts, bet sienā ir niša, kur aiz stikla atrodas ko
Zarasa ezera Lielā sala
44 ha lielā sala ir otra lielākā sala Lietuvā, Zarasaju pilsētas šūpulis, atpūtas, kultūras un sporta pasākumu norises vieta visos gadalaikos.
Zarasaju Sēļu laukums
Tas ir pilsētvides piemineklis, kura vērtību nosaka īpatnējais regulāras formas plāns ar radiālo-apļveida ielu tīklu un no kompozicionālā viedokļa īpaši uzsvērto Sēļu laukumu, kurā ieiet visas radiālās ielas. Tas ir vienīgais šādas formas pilsētas plāns Lietuvā XIX gs. pēc tā saucamā krievu pilsētu parauga plānotajām vietām.      
Zarasaju Pareizticīgo baznīca
1839. gadā Zarasaju pilsētā, kas tajā laikā tika saukta par Novoaleksandrovsku, tika uzbūvēta pareizticīgo baznīca, kam dots vārds Gospodņa. Šajā baznīcā bija daudzas grieķu stilā zīmētas ikonas, saglabāta Dievmātes glezna, kura rotāja Suvieka uniātu klosteri (Suvieko unitų vienuolynas). To uzskatīja par brīnumdarītāju un godināja ne tikai pareizticīgie, bet arī katoļi. 1869. gadā pilsētu apmeklēj
Deguču (Degučiai) izziņas taka
Deguču izziņas taka – lieliska vieta, lai iepazītos ar vērtīgā Gražutes (Gražutė)reģionālā parka dabas un kultūras mantojumu. Takas garums – 3 kilometri, tajā ierīkotas 13 pieturvietas, ta ir pielāgota gājējiem, taču var braukt arī ar velosipēdu, bet ziemā – slēpojot. Ceļotāji varēs redzēt Gražutes priežu mežos dzīvojošo pūci vai tās māju – dobumu, uzzināt par sta
Kokgriezējs Gedimins Kairis
G. Kairis ar kokgriešanu nodarbojas jau sen. Savus izstrādājumus – dažāda lieluma karotes ievārījuma maisīšanai vārot, sviesta izspaidīšanai, dārzeņu, maizes, gaļas un citu produktu griešanas dēlīšus, mīklas rullīšus, ar dažādiem rakstiem rotātās vārpstas un spieķus, kā arī interesantas maskas tautas mākslinieks pārdod gadatirgos, tirgos, daudzi viņa darbi ir aizceļojuši uz ārvalstīm.
Ramūna Čiža (Ramūnas Čižas)alus darītava un seno alus piederumu ekspozīcija
Ramūns Čižs ir ceturtais alus darītājs dzimtā, kurš brūvē alu, kura receptūra ģimenē ir zināma kopš 1863. gada. R. Čižs – kulinārā mantojuma aizsācējs Zarasaju novadā. Vasaras laikā var nogaršot stirnas, brieža, mežacūkas, bebra un savvaļas putnu gaļu. Tās pagatavošanai tiek izmantoti tikai lietuviešu produkti, pārtika tiek sagatavota pēc īstām, senām lietuviešu receptēm. Šeit arī ierīkota s
Sartu (Sartai) reģionālā parka apmeklētāju centrs
Apmeklētāju centra ekspozīcijā ierīkoti informācijas termināli, filmu skatīšanās aprīkojums, interaktīvie stendi, tiek atskaņotas arī dabas skaņas, lai apmeklētājiem būtu iespēja nepastarpināti uztvert dabu. Ekspozīcijas sienā esošajos monitoros var noskatīties filmiņu par Sartu ezera (Sartų ežeras)rašanos, kā arī par reģionālā parka simbolu – cekuldūku
Skulptūra „Elnažuve”
Tā ir veltīta Zarasaju (Zarasai) pilsētas 500 gadu jubilejai. Atklāta 2006. gada 13. janvārī. Tās autors – skulptors, Lietuvas mākslinieku savienības loceklis Henriks Orakausks (Henrikas Orakauskas). Skulptūra simbolizē Zarasaju pilsētas ģerboni un īpaši atspoguļo tās dabas resursus.
Velikušķu II (Sala) pilskalns
Pilskals atrodas Sartu (Sartai) ezera Bradesu (Bradesiai) (saukts par Stintina (Stintinė)) līča austrumu gala krastā, starp Zalves (Zalvė) ezeru un Zalves (Zalvė) upīti, kreisajā krastā. No trīs pusēm pilskalnu ieskauj ūdens, no ceturtās – starp kalniem esošs mitrājs, tāpēc pilskalns vēl zināms ar nosaukumu Sala. Pilskalna laukumā saglabājās kultūr
Zarasaiča (Zarasaitis) ezera pludmale
2014. gada maijā tika atvērta Zarasaiča ezera pludmale, kura, pateicoties arhitektu kolektīva „a2sm” projektam, ir ieguvusi mūsdienīgu izskatu. Zarasaiča ezera pludmale ar atklāto peldbaseinu jau vairākus desmitgadus tiek uzskatīta par Zarasaja pilsētas galveno atpūtas centru. Bieži cilvēkiem paliek vasaras Zarasaja atmiņas (Zarasai), kuras asociējas ar lēcieniem ūdenī n
Vecticibnieku baznīca Zarasajos
Vecticībnieki – baznīca un reliģiskā kopiena, kura neatzīst XVII gs. krievu pareizticīgajā baznīcā patriarha Nikona (1652–1666) īstenoto reformu un sargā senās reliģiskās tradīcijas un rituālus. Pašreizējā vecticībnieku baznīca ir uzbūvēta un iesvētīta 1992. gada beigās, no Polivarkas (Polivarkas) pārceļot koka baznīcu un to apmūrējot ar ķieģeļiem. Būvējot šo baznīcu, tika izma
Ilgašila izziņas taka
Šī taka ir viena no NATURA 2000 teritorijām, kura izveidota, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un dabas vērtības. Taka ir īsa – tikai 240 metri. Ejot pa purvā ierīkoto koka taku, ceļotāji varēs iepazīties ar aizsargājamajiem purva biotopiem, ar šeit augošām reto augu sugām, ar veicamajiem apsaimniekošanas darbiem. Tie, kas interesējas par dabas dārgumiem, šajā takā var atrast džegužkurpī
Napoleona akmens
Blakus Salakas kapukalniem, kreisajā ceļa pusē atrodas akmens ar zīmēm – Napoleona akmens. Leģenda vēstī, ka Napoleons, dodoties uz Maskavu, uz šī akmens ēdis pusdienas un par piemiņu licis izcirst tajā bļodu un galda piederumus. Patiesībā Napoleons šajā vietā nekad nav pusdienojis, tas viss ir tikai skaists stāsts. Akmens ir pelēkbrūns granīts, izmērs 120 x 100 cm. Tajā ir iekalts
Sartu ezers
Ezers izpleties 1332 hektāros. Tas ir unikāls no hidrogrāfiskā viedokļa – sastāv no vairākiem atzarojumiem. Tāpēc nevienam citam Lietuvas ezeram nav tikpat daudz atzarojumu kā Sartu ezeram. Ezeram ir visgarāka krasta līnija (79 km), Sartu ezers ir piektais pēc lieluma ezers Lietuvā. Ezers apskalo 6 salas. Dusetos, šī ezera krastā, ir radīta pievilcīga atpūtas telpa, lai atpūstos un iepazītos
Stelmužes (Stelmužė)baznīcas mākslas muzejs Kunga Jēzus Kristus baznīcā filiālē
Baznīca uzbūvēta 1650. gadā. Tā salikta kopā, izmantojot tikai cirvi, bet durvju dēļu nostiprināšanai ir izmantotas tikai kalēja kaltās naglas. Baznīcas interjers ir ierīkots 1713. gadā. Tajā ir daudzi vērtīgi baroka stila rotājumi: bareljefi, oreljefi, skulptūras, spirālveida kolonnas, oriģinālā koka ornamentika. No 1808. gada baznīca pieder katoļiem. Muzejs baznīcā ierīkots 1997. gadā.
Stelmužes muiža
Stelmužes muiža ir pazīstama jau no 16. gadsimta vidus. Pirms muižas nodibināšanas, šajā vietā esot bijusi pils. Pils nav saglabājusies līdz mūsdienām, taču vēl joprojām mēs varam apskatīt vienu no interesentākajiem Aukšaitijas ciematiem, kurš vēl joprojām saglabā atmiņas par kādreizējo spozmi. Muiža, kura agrāk plauka protestantu vidū, vēl joprojām piesaista tūristu grupas no Lietuvas un ārz
Tatāru kapi
Tās izveidošanās laiks nav zināms, taču kapi darbojas joprojām. Mirušie apglabāšanai tiek vesti arī no citām Lietuvas vietām. Tie ir vienīgie musulmaņu kapi Aukštaitijā.
Zarasajas ezera Lielās salas pludmale
Uz Zarasajas ezera salas darbojas galvenā pilsētas pludmale, kur vasaras sezonā ir lielākā atpūtnieku koncentrācija. Tā ir visiem zarasiešiem svarīga atpūtas, izklaižu, mierīgas atpūtas zaļumos vieta.
Zarasaju novada muzejs
Apmeklējot muzeju, varēsiet apskatīt ekspozīcijās iemūžināto novada vēsturi, senos dokumentus, zvejas un medību rīkus un trofejas, baznīcas literatūru, apģērbus, novada mākslinieka M. Šileiķa (M. Šileikis) darbus, sakrālās skulptūras, novadam raksturīgo seno audumu un gultas pārklāju paraugus. Muzejā pastāvīgi darbojas arī dažādas izstādes, notiek dažādi kultūras pasākumi, valsts svētku piemiņas b
Antalieptes ūdenskrātuve
Antalieptes ūdenskrātuve atrodas Zarasaju rajonā, Kauņas–Zarasaju (Kaunas-Zarasai) ceļa abās pusēs, Gražutes (Gražutė) reģionālajā parkā. Izveidota 1959. gadā, appludinot Šventāju (Šventąja) 211 km no grīvām (45 km no iztecēm) Antalieptes hidroelektrostacijas vajadzībām. Antalieptes ūdenskrātuve ir otrā lielākā ūdenstilpe Lietuvā pēc Kauņas ūdenskrātuves. Tā ir viena no skaistākajām un tīrāk
Antalieptes Svētā Krusta Atklāšanas baznīca
1732. gadā Jons Mīkols Strutinsks (Jonas Mykolas Strutinskas) un viņa sieva Rože Platerīte (Rožė Platerytė) uzsāka pašreizējās baroka stila baznīcas un divstāvu mūra klostera būvniecību, kurā 1734. gadā apmetās Baskāju karmelīti. Būvniecība pabeigta 1763. gadā. Būvēta baroka stilā. Zem baznīcas un klostera ir daudz pagrabu, kuri līdz pat mūsdienām vēl nav izpētīti. Tajos ir apglabāti mūki un
Antazaves Dieva Providences baznīca
Antazaves centrā 1794. gadā tika uzbūvēta koka, baroka stila, krusteniska, taisnstūrveida, 33 x 17 m liela un aptuveni 24 m augsta trīs jomu Dieva Providences baznīca. Baznīca būvēta no koka, apdarināta ar šķeltiem, bet vēlāk ar tēstiem dēļiem, kuri piestiprināti ar kalēju sagatavotajām naglām. Baznīcas ārpuse – sarežģītas formas: centrālajā fasādē četru koka kolonnu portiks, otrais stāvs sa
Arhibīskapa M. Reiņa dzimtā vieta
Mečislova Reiņa (Mečislovas Reinis) dzimtā vieta – Madagaskaras ciems (agrāk saukts par Bīkovu (Bykovas)), kuram, kā tiek apgalvots, viņš pats arī devis nosaukumu. Ciemā ir saglabājusies lauku saimniecība, kurā dzīvoja M. Reinis – arhibīskaps, Kauņas Vītauta Lielā universitātes profesors, Neatkarīgās Lietuvas ārlietu ministrs. Pēc liecinieku stāstītā, viņa dzimšanas vieta bija skaisti
Aviļu Vissvētākā Krusta Paaugstināšanas baznīca
Baznīca ir no koka, ar baroka arhitektūras iezīmēm, bazilikas tipa, ar tautas arhitektūras formām, taisnstūra veida, ar tornīšiem. 1875. gadā bijušo kapelu Vencavu (Vencavai) muižnieki Kriviči atjaunoja, paplašināja un pārveidoja par baznīcu. Koka Aviļu (Avilių)ciema baznīca ir tradicionālas formas – gareniska taisnstūra, ar pieticīgu fasādi, bez portik
Jaskonišķu izziņas taka
Taka vijas cauri smilšainam priežu mežam, kurš kopš seniem laikiem tiek saukts par Smalinīču (Smalinyčia). Tajā varat ieraudzīt dzilnas izkaltu dobumu, vērot meža „sanitāru” dzeņu paveiktos darbus, bet, ja uzmanīgi klausīsieties jūs pavadošo putnu čivināšanu, varbūt sadzirdēsiet līdz šim nedzirdētas dziesmas. Izziņas takas stendi pievērsīs Jūsu uzmanību dažādiem dabas objektiem. Uzzinā
Neatkarības piemineklis Salakā
Tas tika uzstādīts un svinīgi atklāts 1930. gada 28. septembrī, pieminot Lietuvas lielkunga Vītauta (Vytautas) piecsimto nāves gadadienu. Skulptors – Mordechais Farbmans, viņam palīdzēja Petrs Jasinavičs (Petras Jasinavičius), Mīkols Traigis (Mykolas Traigys) un citi Salakas (Salakas) iedzīvotāji. Pamatnes un pieminekļa augstums – 5,31 m. Pam
Sartu ezera piekraste
Sartu ezera piekraste, kas atrodas netālu no Dusetu (Dusetos) centra (aptuveni 700 m), ir pilnībā sakārtota, ierīkota pludmale, tur ir pārģērbšanās kabīnes, šūpoles, piekrastē iesēta zāle, ierīkoti soliņi, uzstādīti trenažieri.
Šlīninkas ūdensdzirnavas
Šlīninkas ūdensdzirnavas – 300 gadus līdz pat šim brīdim strādājoša tehnikas mantojuma būve ar autentisku aprīkojumu. Šeit tiek ražoti nacionālā mantojuma milti, putraimi, klijas. Blakus dzirnavām amatniecības mājā Jums tiks piedāvāta šeit ceptā rudzu, kviešu maize, dažādi konditorejas izstrādājumi, senie ēdieni, kas tiek gatavoti no šeit maltiem miltie
Tiberiādas kopiena, Baltrišķu Sv. Kazimira baznīca
Tiberiādas kopiena – katoļu mūku brālība no Beļģijas, kuri šeit pastāvīgi dzīvo kopš 2001. gada. Pašlaik tajā ir tikai aptuveni 20 mūku. Lielākā daļa no tiem dzīvo Beļģijā, vairāki atrodas misijā Kongo un Filipīnās. Šīs brālības locekļiem ir raksturīga uzmanība pret brālīgu dzīvi, tās kvalitāti, uzticēšanos, franciskāņu dzīvesveida popularizēšanu. Pēc brāļa Marko teiktā, Bal
Dusetu (Dusetos) skulptūru parks
Skulptūru parka izveide tika uzsākta 2008. gada vasarā. Šeit atrodas ne tikai ievērojamu valsts autoru darbi, bet arī aug Lietuvas Republikas prezidenta V. Adamka (V. Adamkus) iestādītais ozoliņš.
Izziņas taka „Ozols”
Tā ir Lietuvā pirmā privātīpašumā ierīkotā izziņas taka Veprja (Vepris) ainavas liegumā. Izziņas takas  ,,Ozols” mērķis ir iepazīstināt apmeklētājus ar aizsargājamajā teritorijā esošā meža paraugapsaimniekošanu, ar meža dabas vērtībām un tajos pastāvīgi notiekošajiem procesiem. Uzzināsiet, kā izmantot koksni, radot pēc iespējas mazāku ietekmi uz tajā dzīvojošām dažādu o
Dzejnieks Pauļa Širva (Paulius Šrivys) dzimtā vieta
Dzejnieka Pauļa Širva dzimtā vieta – Padustēļa ciems (Padustėlio kaimas). Šeit ir saglabājušās viņa dzimtās mājas. Lai arī lauku saimniecībā ieiet nevar un tajā nav ierīkoti ekspozīcijas stendi, cilvēki, kuri ieradušies šeit, varēs sajust garu un apskatīt vietu, kur, pēc paša dzejnieka teiktā, aizsākās viņa „ceļš ar bērziņiem, priedītēm, ar klusiem, bēdīgiem Kristus tēliņiem pie upītēm
Stelmužes ozols
Stelmužes ozols – Lietuvas dabas piemineklis, viens no senākajiem ozoliem Eiropā, bet Lietuvā pats vecākais koks. Tiek uzskatīts, ka tā vecums ir aptuveni 1000–1500 vai pat 2000 gadi. Ozols ir 23 m augsts, 3,5 m diametrā un 13 m apkārtmērā pie zemes (stumbra aptveršanai nepieciešami 8–9 vīrieši). Stelmužes ozols – koks, kas ir daudz ko
Svētās Jaunavas Marijas parādīšanās vieta pie Ilgis ezera
1967.gada 30.jūnijā, pusnaktī, Jozass Krjauklis (15 gadi) un viņa māsīca Albīna Skvarčiskaite (16 gadi) ar motociklu atgriezās no ciemošanās pie radiem. Pēkšņi virs Iļģa ezera bērni pamanīja gaismu un, braucot pāri tiltiņam, uz satrūdējušā pāļa viņi ieraudzija brīnumskaistu meiteni. Pusaudži nobijās, motocikls noslāpa, lēni paripoja uz priekšu, bet pēc tam tā motors atkal sāka darboties. No izbīļa
Dusetu Vissvētākās Trīsvienības baznīca
Pašreizējās mūra baznīcas būvniecība – pirms tam Dusetos viena pēc otras bija koka baznīcas – tika pabeigta 1888. gadā. Avoti apgalvo, ka baznīca ir būvēta par draudzes līdzekļiem un slepeniem ziedojumiem, kas vākti visā Žemaiču bīskapijā. Baznīcas iekšpusē ir trīs altāri, kuros tiek glabāta daļa no senajām L. Gogeļa skulptūrām. Dusetu baznīcā ir
Līgumu akmens
Netālu no Stelmužes muižas (Stelmužės dvaravietė), Līgumumežā (Lygumų miškas) slēpjas Līgumu akmens. Tā garums – 18 m, un tiek uzskatīts, ka pēc sava lieluma tas var pārsniegt Punktuku (Puntukas), jo tā lielākā daļa atrodas zem zemes, bet arheologi akmeni līdz šim nav izpētījuši. Akmens virsma ir ļoti plata. Tiek stāstīts, ka uz šī akmens varēja nostāties pat 30 mednieku, kuri savā laikā šei
Vissvētākās Jaunavas Marijas Sāpju baznīca
Vissvētākās Jaunavas Marijas Sāpju baznīca ir neoromantiskā stila baznīca ar neogotikas iezīmēm. Tā ir taisnstūrveida, bazilikas tipa, ar pusapaļu apsīdu, divām sānu sakristejām, ar vienu torni. Iekšpusē ir trīs jomi, kurus sedz krusteniskas velves, baznīcā ir trīs altāri. Baznīcas pagalma žogs ir no akmeņu mūra. Tā ir neparasti drosmīgi būvēta ēka. Lai arī baznīcā ir pieticīgs interjers, tom
Šavašas izziņas taka
Tā ir pirmā ģeoloģiskā taka Lietuvā, un tās garums ir 1,5 km. Ierīkota Gražutes (Gražutė) reģionālā parka teritorijā, Šavašas ainavas liegumā, blakus Šavašas upei, kura plūst uz Šventojas (Šventoja) senleju blakus Antalieptei (Antalieptė). Lai to apmeklētu, braucot no Daugaiļiem (Utenas rajons) (Daugailiai (Utenos rajonas)) uz Antaliepti, pirms paša tilta pāri Šventojas upei griezieties pa labi. P
© 2014-2020 VisitZarasai. Visas tiesības aizsargātas
webmod: