Stelmužes ozols – Lietuvas dabas piemineklis, viens no senākajiem ozoliem Eiropā, bet Lietuvā pats vecākais koks. Tiek uzskatīts, ka tā vecums ir aptuveni 1000–1500 vai pat 2000 gadi. Ozols ir 23 m augsts, 3,5 m diametrā un 13 m apkārtmērā pie zemes (stumbra aptveršanai nepieciešami 8–9 vīrieši).

Stelmužes ozols – koks, kas ir daudz ko redzējis. Šeit ir iegriezušies Lietuvas kunigaiši, krustnešu un zobenbrāļu bruņinieki, Zviedrijas karaspēks. Gar šo vietu soļoja ķeizara un Hitlera armija. Dobumā atrastās cilvēka skeleta paliekas un franču šautene liecina, ka tas, iespējams, bijis kāda Napoleona armijas kareivja slēptuve, kad viņš bēga no Krievijas.

Par ozolu klīst leģendas un stāsti. Tika uzskatīts, ka caur dobumu var nolaisties pazemes pasaulē, ka zem tā saknēm var būt dārgumi, bet zem zariem senatnē ir degusi svētā uguns. Pie koku saknēm tika dedzināti ziedokļi un upuri dieviem. Nav precīzi zināms, kas notika ar tā galotni. Leģenda stāsta, ka ar to dzimtcilvēki aizšķērsoja ceļu ļaunajam caram, lai tas nevarētu pabraukt garām.