Šaltupes kapela atrodas Zarasaju (Zarasai) pilsētas ziemeļu daļā, pie Šaltupes (Šaltupė) ielas. Kapelu 1824. gadā uzbūvēja Antans Zarenbergs (Antanas Zarenbergas). Tā bija no ķieģeļiem, ar apmetumu un nokrāsota baltā krāsā. Augšā, zem jumtiņa, bija neliela arkas formas atvere, kurā atradās Kristus statuete. Cilvēki šo statueti uzskatīja par brīnumdarītāju. Par kapelas rašanos izplatījās

Neobaroka stila baznīca uzbūvēta vienā no augstākajām vietām pilsētā. Būve ir taisnstūrveida, ar vienu jomu. Galvenajā fasādē starp platā, viļņotā profila frontonu, paceļas divi torņi. Četru posmu torņi augšējā daļa kļūst par astoņu posmu torņiem, ar baroka formas jumtiem, lodveida virsbūvēm un ažūra krustiem, fasādes un torņu atveres ir dažādām lielumiem un formu. Baznīcā ir trīs a

Tas ir pilsētvides piemineklis, kura vērtību nosaka īpatnējais regulāras formas plāns ar radiālo-apļveida ielu tīklu un no kompozicionālā viedokļa īpaši uzsvērto Sēļu laukumu, kurā ieiet visas radiālās ielas. Tas ir vienīgais šādas formas pilsētas plāns Lietuvā XIX gs. pēc tā saucamā krievu pilsētu parauga plānotajām vietām.      

1839. gadā Zarasaju pilsētā, kas tajā laikā tika saukta par Novoaleksandrovsku, tika uzbūvēta pareizticīgo baznīca, kam dots vārds Gospodņa. Šajā baznīcā bija daudzas grieķu stilā zīmētas ikonas, saglabāta Dievmātes glezna, kura rotāja Suvieka uniātu klosteri (Suvieko unitų vienuolynas). To uzskatīja par brīnumdarītāju un godināja ne tikai pareizticīgie, bet arī katoļi. 1869. gadā pilsētu apmeklēj

Baznīca uzbūvēta 1650. gadā. Tā salikta kopā, izmantojot tikai cirvi, bet durvju dēļu nostiprināšanai ir izmantotas tikai kalēja kaltās naglas. Baznīcas interjers ir ierīkots 1713. gadā. Tajā ir daudzi vērtīgi baroka stila rotājumi: bareljefi, oreljefi, skulptūras, spirālveida kolonnas, oriģinālā koka ornamentika. No 1808. gada baznīca pieder katoļiem. Muzejs baznīcā ierīkots 1997. gadā.

Tās izveidošanās laiks nav zināms, taču kapi darbojas joprojām. Mirušie apglabāšanai tiek vesti arī no citām Lietuvas vietām. Tie ir vienīgie musulmaņu kapi Aukštaitijā.

Mečislova Reiņa (Mečislovas Reinis) dzimtā vieta – Madagaskaras ciems (agrāk saukts par Bīkovu (Bykovas)), kuram, kā tiek apgalvots, viņš pats arī devis nosaukumu. Ciemā ir saglabājusies lauku saimniecība, kurā dzīvoja M. Reinis – arhibīskaps, Kauņas Vītauta Lielā universitātes profesors, Neatkarīgās Lietuvas ārlietu ministrs. Pēc liecinieku stāstītā, viņa dzimšanas vieta bija skaisti

Šlīninkas ūdensdzirnavas – 300 gadus līdz pat šim brīdim strādājoša tehnikas mantojuma būve ar autentisku aprīkojumu. Šeit tiek ražoti nacionālā mantojuma milti, putraimi, klijas. Blakus dzirnavām amatniecības mājā Jums tiks piedāvāta šeit ceptā rudzu, kviešu maize, dažādi konditorejas izstrādājumi, senie ēdieni, kas tiek gatavoti no šeit maltiem miltie

Dzejnieka Pauļa Širva dzimtā vieta – Padustēļa ciems (Padustėlio kaimas). Šeit ir saglabājušās viņa dzimtās mājas. Lai arī lauku saimniecībā ieiet nevar un tajā nav ierīkoti ekspozīcijas stendi, cilvēki, kuri ieradušies šeit, varēs sajust garu un apskatīt vietu, kur, pēc paša dzejnieka teiktā, aizsākās viņa „ceļš ar bērziņiem, priedītēm, ar klusiem, bēdīgiem Kristus tēliņiem pie upītēm

Vissvētākās Jaunavas Marijas Sāpju baznīca ir neoromantiskā stila baznīca ar neogotikas iezīmēm. Tā ir taisnstūrveida, bazilikas tipa, ar pusapaļu apsīdu, divām sānu sakristejām, ar vienu torni. Iekšpusē ir trīs jomi, kurus sedz krusteniskas velves, baznīcā ir trīs altāri. Baznīcas pagalma žogs ir no akmeņu mūra. Tā ir neparasti drosmīgi būvēta ēka. Lai arī baznīcā ir pieticīgs interjers, tom

Pilsētas senā daļa ir vērtīgs kultūras mantojuma objekts – pilsētvides liegums, kuram piešķirts pašvaldības nozīmes kultūras vērtības statuss. Dusetu pilsētas vēsturiskās daļas pilsētvides lieguma mērķis – saglabāt pilsētas vēsturiskās daļas pilsētvides (plāna, telpisko, tilpuma) struktūru, tradicionālo visas teritorijas un tajā esošo atsevišķo zemes gabalu tipus, tajā esošā kultūras m

0,5 km no Antalieptes atrodas pirmā un Baltijā lielākā kalnu tipa hidroelektrostacija ar 2620 kilovatu jaudu. Ūdens tajā spiediena derivācijas rezultātā krīt uz turbīnām no Lietuvas apstākļos lielākā – 35 m – augstuma. Hidroelektrostacijas rezerves ir lielas: tās ūdenskrātuves platība ir 1000 hektāri, lietderīgais tilpums sasniedz 23,5 miljonus kubikmetru ūdens. Ūdens virsmas līmenis s

Antalieptes ūdensdzirnavas uzbūvētas 1855. gadā neoromantisma stilā, imitējot zemnieka mājas arhitektūru, no šķeltiem un apaļiem akmeņiem, sarkanajiem ķieģeļiem un kaļķa javas. Taisnstūrveida vienstāva ēkā tika ierīkotas trīs dzirnavas un elektrostacija, kura piegādāja elektroenerģiju pilsētas iedzīvotājiem un iestādēm. 1959.–1966. gadā dzirnavas tika elektrificētas, vēlāk demontēts aizspros

Vītauta apgabala Loķa vienības Vītauta bataljona (Vytauto apygardos, Lokio rinktinės, Vyties kuopos) partizānu dislokācijas un kaujas vieta. Kaujas vietā atjaunotas divas zemnīcas, uz kurām norāda ceļa zīme, kas atrodas uz ceļa Antazave – Duseti.

Nedarbojas no 20.gadsimta 30.gadiem.

Braucot pa veco ceļu uz rietumiem no Antazaves (Antazavė), nokļūstam Marimontā. Marimonta (latīņu val. Mori Mont – ‘mirušo kalns’) tā nosaukta lielā kalna dēļ, no kura braucot lejā, vairāki cilvēki ir gājuši bojā. Labajā Marimas (Marima) upītes krastā senos laikos atradās ūdensdzirnavas. Pašlaik ir palikušas tikai dzirnavu mūra drupas. Dzirnavās bija rupjā maluma dzirnavas, siets

Ir pieļauts, ka baskāju karmelitu ordenis Antaleptē parādījās aptuveni 1700. gadā. Ar to patroniem kļuva Strutiskovu un Rože ģimenes no Pļateriem, kuri 1732.-1734. gadā sponsorējuši klostera celtni, bet 1760. gadā uzbūvējuši katoļu Svētā Krusta Atrašanas baznī

Kapsēta bija atvērta 20. gadsimtā 30. gados.

Pirma Pasaules Kara karadarbības, kuras sākas Eiropā 1914. gadā uz tagadējas Lietuvas teritorijas, turpinājās ar lielāku spēku 1915. gada rudenī. Zarasu rajonā karadarbību fronta līniija izveidojas tagadējas Lietuvas un Latvijas robežas teritorijās. Uz tagadējas Latvijas teritorijas atradās Krievijas impērijas kara spēki, savukārt vāci nostiprināja savas pozīcijas uz tagadējas Lietuvas teritori

Vecas Tiltišķas ūdensdzirnavas atradas 150 kilometrus tālu no mūsdienu Tiltišķas ūdensdzirnavām. Turklāt diviem parastiem dzirnakmeniem, dzirnavās arī ražoja vilna audumus, strādāja kokzāģētava. Ūdensdzirnavas ražoja elektrību un apgādāja ar to Tiltišķas ciema un Salakas pilsētas rezidentus. Uz dotu momentu: Galvēna un paša origināla muzeja daļa – ir autentisks graudu l

Zarasu reģoina tradicionālu amatu centrs atrodas Antazavas muižā, kuru uzbūvēja grāfi Pljateri 17.gadsimta beigās. Cokolstāvā ir nodibinātas darbnīcas kokgriezumam, austuves amatam un keramiķiem. Ir radīta bāze,kas ir nepieciešama tradicionālu amatnieku izstrādājumu rad