Ir pieļauts, ka baskāju karmelitu ordenis Antaleptē parādījās aptuveni 1700. gadā. Ar to patroniem kļuva Strutiskovu un Rože ģimenes no Pļateriem, kuri 1732.-1734. gadā sponsorējuši klostera celtni, bet 1760. gadā uzbūvējuši katoļu Svētā Krusta Atrašanas baznīcu.
Uzbūvētas jaunas katoļu baznīcas ēka atgādina savienotu no trīm daļam korpusu. 

Zem baznīcas laukuma atrodas pagrabs, kurā ir apglabāti mūki un klostera dibinātaji. Klostera ēka ar dievnamu ir savienota ar apakšzemes eju.

Spriežot pēc atliekām, kuras bija atrastas blakus klosterim, klosteris bija iežogots ar augstu sētu.

No rekonstruētās klostera ēkas palika tikai divstāvu ēkas struktūra ar arku griestiem. Katoļu baznīcai tāpat nesanāca izvairīties no izmaiņam: 1832. gadā, aiztaisot klosteri, katoļu baznīca tika rekonstruēta un pārvērsta pareizticīgā baznīcā. Ansamblis, kurš nebija aiztikts ar rekonstrukciju bija atainots mākslinieka Julesa Cheretagleznā "Antalieptes Ruīnas" gleznā.
1893. gadā bijušās baskāju karmelitu valdījumu teritorijās izvietojās pareizticīgs klosteris. 1906. gadā bijušās klosteru mājās tika nodibināta skolotāju seminarija un lauksaimniecības skola. 1918. gadā katoļu baznīca tika atgrieztsa katoļiem un tajā tika nodibināta pamatskola. 1924. gadā baskaju karmelitu bijušajā Antalieptes klosterī iemitinājās sieviešu Sv. Jēzus sirdi asociacija. Mūķenes atvēra lauksaimniecības, sākumskolu un vidējo skolu, amatnieku skolu un patversmi mūkiem.

Dotajā brīdī klosterī ir iespēja apmesties, piedalīties izglītošās nodarbībās, iepazīsties ar klostera vēsturi un visu bagātu Antalieptes  mantojumu.