Apraksts
1831. gada sacelšanās vēsture nav atdalāma no mūsu dzimtās Emīlijas Pliaterytės personas. Toties nemiernieku rindās bija vairāk sieviešu, pildīja aģitatoru, kurjera, informatoru, ieroču nesēju un citas funkcijas, centās neizcelties no vīriešu komandas, tāpēc parasti ģērbās vīriešu drēbēs, bet Emīlija Pliaterīte kļuva slavena ar savu dedzību steigties kaujas laukā, un bez Emīlijas, viņas otrās māsīcas Ceszarlia Pliateris un Vladisteris. sevi sacelšanās procesā. 1831. gadā Aprīlī, zaudējot kauju pie Dusetēm, pliaterieši turpināja cīnīties dažādās Lietuvas vietās. Visbeidzot, pēc vairākām zaudētām cīņām, nemiernieku vadība nolēma atkāpties uz Prūsiju un tur tikt internēts. Emīlija Pliaterīte neizturēja gājienu uz Prūsiju un gāja bojā Justinavas muižā (tagad Lazdijas apriņķa Vainežeris ciems), savukārt Cēzaram un Vladislovam Pliateri izdevās aizbēgt uz Franciju. Nepilnu gadu pēc Emīlijas nāves Parīzē jau tika iespiesta viņas biogrāfija, izdotas grāmatas dažādās svešvalodās, iestudētas lugas, viņas dzīvi apviedušas leģendas. Dusetu muiža, kas kļuva par sacelšanās centru, tika konfiscēta, tajā esošās vērtīgās mantas izlaupīja cara karavīri un apkārtējie zemnieki. Tomēr savrupmāja netika iznīcināta un pēc ilgas tiesvedības tika atdota Cēzara un Vladislava mātei Apolinārai Pliaterieni. Bet pēc viņas nāves 1847. gadā Dusetu muiža nonāca valsts kasē un tika iznomāta pa daļām. Muižā tik daudz dzīvoja īrnieki un zemnieki, ka 19. gadsimta beigās no tās bija palikušas tikai drupas. 1967. gadā Didžiavaris ciemā, nopostītās Dusetu muižas vietā, tika izveidota Sartu zirgaudzētava, bet 2006. gada 23. novembrī, pieminot sacelšanās varones Emīlijas Pliaterytės 200. dzimšanas dienu, šeit tika atklāts piemiņas akmens.
