Apraksts
Vosgėļu pilskalns atrodas uz atsevišķa liela paugura, aptuveni 700 m uz dienvidiem no Vosgėļu ciema. 1933. gadā pilskalnu pētīja Lietuvas armijas pulkvedis, arheologs Petras Tarasenka, kurš bija devies pensijā. Pēc 144 m 2 lielas platības izpētes tika atklāts līdz 1 m biezs kultūras slānis, kurā atradās dzelzs bultu gali, adata, podiņa rokturis, pļaujamais nazis, misiņa skārda un lokveida sprādzes, gredzenu, akmens cirvjiem, kaulu adatiņām, bultām, adatu, māla vērpšanas rīkiem, liešanas formām, gludai, svītrotai, raupjai un apdedzinātai keramikai, kā arī lopu kauliem. No savāktajiem atradumiem īpaši izcēlās simboli, kas iegravēti vienā kaulu adātā: vertikāla svītraina josla, saule, mēness pēdējā fāzē un trīs zvaigznes. Pētījumu laikā tika noskaidrots, ka Vosgėļu pilskalns tika izmantots no I tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz pat XIV gadsimta beigām. 1934. gadā Drageliškiu ciematā (Vosgėļu pilskalna pakājē esošās apmetnes teritorijā) tika atrasts XIII gadsimta – XIV gadsimta sākumā datēts sudraba sakausumu un rotaslietu loms, kurā bija 21 sudraba lietuviešu garā, nūjiņas formas elektrona (zelta un sudraba) sakausums, 2 Naugardas tipa sudraba sakausi, viena Kijivas grivna, 3 sudraba gredzeni ar pītu priekšpusi un 2 ķēdītes. Nav šaubu, ka šāds sudraba daudzums varēja piederēt tikai ļoti turīgai personai, visticamāk, vienam no vietējiem hercogiem, un tika paslēpts, kad apkārtnē iebruka ienaidnieks. XVI–XVII gadsimtā Vosgėļu pilskalns un blakus esošais ciems vēl tika saukts par Gorodišču vai Vaituva (1686), taču laika gaitā abi senie vietvārdi galīgi izzuda, un XVIII gadsimta pirmajā pusē šo apvidu jau sauca tikai par Vosgėļiem. Pēc vēsturnieka dr. Toma Baranauska domām, šo pilskalnu, kas atrodas tieši pie Sēlas zemes robežas, tā vēlākajā pastāvēšanas periodā (jau pēc sēļu cilšu struktūras sabrukuma) var saistīt ar vienu no trim Nalšias hercogiem, kurš 1260. gadā bija karaļa Mindauga padomē – Vaisgaili vai Vosgēli (lat. Vesegel ), kuru Mindaugs iecēla par vietnieku, pārņemot savas sievas tēva Plikio Ruškaičio zemes. Ar šo hercogu tiek saistīti vismaz pieci reģiona vietvārdi: piemēram, vēl viens Vosgėļu pilskalns pie Utenas vai Vaisgailu (Vaigeliškiu) ciems, kas atradās uz dienvidiem no Vasaknu muižas. Šādu vietvārdu izplatība nelielā reģionā tikai liecina, ka tie varētu būt cēlušies vienā laikā, un nostiprina izteikto hipotēzi.
