Apraksts
Velikuškiu I pilskalns ar 1,5 ha lielu apdzīvoto teritoriju atrodas uz atsevišķa paugura, Sartu ezera Bradesu (jā sauc arī par Stintīnes) līča dienvidu krastā. No dienvidrietumiem un ziemeļaustrumiem pilskalnu apņēma aizsardzības nocietinājumi un grāvju līnijas, bet no rietumu puses – purvs, no kura plūda neliela upīte. 1933. gadā pilskalnu pētīja Lietuvas armijas pulkvedis, arheologs Petras Tarasenka, kurš bija atvaļināts no dienesta. Pēc aptuveni 1550 m 2 lielās platības izpētes tika atrasts no vara sakausējuma izgatavots gredzens, spirāle, stikla pērle, māla vērpšanas rīks, keramikas šķembas ar svītrotu, gludu un raupju virsmu, kā arī apdedzinātu trauku fragmenti, turklāt kaulu adatas, adatas un tapas, dzelzs naži, nažu, pļaujmašīnu, akmens asināmo rīku, šķēpu uzgaļu, misiņa pogu, sudraba kaklarotas fragmentu, ķemmes apmetāļu, kā arī makšķerēšanas āķi. Pētījumu laikā tika atrasts liels daudzums lopu kaulu un sadegušu graudu, kā arī savākta liela keramikas šķembu kolekcija. Atradumi, kas atrasti apmēram 80 cm dziļumā pilskalna kultūras slānī, ļauj secināt, ka šis pilskalns, tāpat kā daudzi citi mūsu reģionā esošie pilskalni, tika izmantots samērā ilgu laiku – no I gadu tūkstoša pirms Kristus līdz pat XIII gadsimtam, agrīnās Lietuvas valstiskuma periodam, līdz brīdim, kad to iznīcināja uzbrukušie ienaidnieki. Par Pilaites uzbrukumu liecina 1933. gada izrakumos atrastie divu vīriešu skeleti, kas bija uzkrituši viens uz otra, un kas datējami ar XIII gadsimtu.
