Apraksts
Maņulišķu pilskalns ierīkots paugura zemesragā aptuveni 0,5 km uz ziemeļrietumiem no Maņulišķu ciema, apmēram 0,7 km uz dienvidaustrumiem no Kumpuolis ezera un apmēram 0,8 km uz dienvidrietumiem no ceļu Aleksandravēle–Suvieks un Kumpuoļi–Antazave krustojuma. 1933. gadā pilskalnu pētīja atvaļinātais Lietuvas armijas pulkvedis, arheologs Petrs Tarasenka (1892–1962). Izpētot 28 m² platību, iegarenajā pilskalna laukumā tika atklāts izteikts līdz 1,2 m biezs kultūrslānis, kurā atrasta dzelzs adata, kaula īlens, māla vārpstas skriemelis, atsvariņš, švīkātās, raupjās un gludinātās keramikas izstrādājumi, bet ap pilskalnu lokalizēta pakājes apmetne. Pētījumos tika noskaidrots, ka pilskalns izmantots diezgan ilgu laiku – no 1. gadu tūkstoša pirms Kristus līdz pat 11.–12. gadsimtam, kad tika galīgi pamests.
