Apraksts
Salakē jau senāk bija liela ebreju kopiena. Saskaņā ar 1897. gada Krievijas impērijas iedzīvotāju skaitīšanas datiem šeit dzīvoja 686 katoļi un 1582 ebreji, kuriem bija sava skola, sinagogas un kapsēta Salakas ciemata ziemeļaustrumu malā, Alaunės mežā. Kapsētas vieta tika izvēlēta saskaņā ar ebreju apbedīšanas paražām, lai kapsēta atrastos uz kalna vai tā nogāzē, lai to no apdzīvotās vietas atdalītu upe vai ezers, un atrastos ne mazāk kā 50 elkoņu (25 metru) attālumā no tuvākās mājas, turklāt apbedījumi tika vērsti Jeruzalemes virzienā. Senajās Salakas ebreju kapsētās ir saglabājušies apmēram 570 pieminekļi, kas datējami ar 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu (pieminekļu datējumi svārstās starp 1885. un 1941. gadu). No ārpuses kapsētu apņem grāvis, aiz kura atrodas uzbērums, kā arī ir saglabājušies akmens mūra žoga paliekas. Kapsēta ir iekļauta kultūras mantojuma objektu reģistrā un tiek aizsargāta valsts līmenī.
