Apraksts
1944. gada oktobrī Antazaves ciema apkārtnē tika izveidota Lokio (Lāča) vienība, kuru vadīja Mikols Kazans. Antazaves silā, pie nelielā Vinčežeris ezera, uzkalniņā, kas apaudzis ar jaunām eglītēm un priedītēm, partizāni ierīkoja 5 zemnīcas. Īsā laikā viņi izpildīja vairākus kaujas uzdevumus, papildināja ieroču un pārtikas krājumus, vairākkārt cīnījās ar iznīcinātāju bataljonu kaujiniekiem un padomju aktīvistiem. 1944. gada 26. decembrī Antazaves sila pieejās tika sapulcētas Zarasu un Utenas garnizonu karaspēka daļas, kā arī Antazaves pagastā dislocētā padomju karaspēka vienība. Ierakumos nocietinājušos partizānu nometne tika ielenkta ar diviem saplūstošiem pakavveida lokiem. Kauja ilga visu dienu. Satumstot 85 partizāniem brīnumainā kārtā izdevās izlauzties no ielenkuma. Viņus vadīja astoņpadsmitgadīgais 1941. gada Jūnija sacelšanās dalībnieks, Vietējās vienības kadetu skolas audzēknis Mikols Kazans-Mutka. 1944. gada 26. decembra kauja Antazaves silā bija, iespējams, lielākā tā laika sadursme Zarasu apriņķī. 2014. gadā Vītis rotas partizānu dislokācijas un 1944. gada kaujas vietā uzstādīta ozolkoka piemiņas plāksne, krusts, soliņi un atjaunotas divas partizānu zemnīcas, uz kurām norāda ceļa zīme uz ceļa Antazave–Dusetas.
