Apraksts
Antazaves grāfi Pliateri, kas 18. gadsimta beigās šeit uzcēla ūdensdzirnavas, krogu un izveidoja folvarku, vietas nosaukumu aizguva no slavenajām Marimontas dzirnavām netālu no Varšavas, kurās mala augstākās kvalitātes miltus greznai un svētku cepšanai; Polijā šis vietvārds, visticamāk, nozīmējis „Marijas kalns” (lat. Mari mont). Kalna virsotnē izplūst neaizsalstošs avots, kura ūdens tek lejup, tāpēc šis vecā ceļa Antazave–Krauņi posms vienmēr bija dubļains un bīstams cilvēkiem, kas brauca ar zirgu pajūgiem. Lai samazinātu kalna stāvumu, šeit tika nobruģēts ceļa posms un ierīkota unikāla serpentīna cilpa (otrs tāds serpentīns ir tikai Viļņas austrumu daļā). Marimontas ūdensdzirnavās ne tikai mala miltus, bet arī kārsa vilnu, vērpa dziju, vēla vadmalu, bija ierīkota arī kokzāģētava. Blakus esošajā ēkā dzīvoja strādnieki, bet garāmbraucēji apstājās krogā. Dzirnavām bija diezgan liels aizsprosts ar tiltu, pa kuru varēja braukt ne tikai zirgu vilkti rati, bet arī automašīnas. Diemžēl ap 1946.–1947. gadu dzirnavas iznīcināja ugunsgrēks, tāpēc tagad šeit var redzēt tikai akmens mūra paliekas un pa aizsprosta atliekām pāriet pa gājēju tiltiņu. Šī vieta interesanta arī ar to, ka Zalves strauts nošķir Zarasu un Rokišķu rajonu administratīvās robežas, tāpēc, uzkāpuši uz tiltiņa, ar vienu kāju jau būsiet iegājuši Rokišķu rajonā. Līdz pat Marimontas dzirnavu drupām var piebraukt pa labu meža ceļu, bet, ja patīk pārgājieni, automašīnu var atstāt uz galvenā ceļa un iet kājām pa meža takām. Šajā Sartu reģionālā parka vietā var pavadīt labu pusdienu, jo meža taku ir daudz, bet norādes ar bultām palīdzēs atrast ceļu uz citiem apskates objektiem. Sartu reģionālā parka fotogrāfijas
