Apraksts
Baznīcu 1787. gada 16. janvārī kā privātu muižas kapelu ar kriptu fundētāju mirstīgajām atliekām pabeidza celt Imbradas muižu pārvaldījušais Livonijas zemes tiesnesis Pranciškus Mohlis, un tā paša gada jūlijā tā tika iesvētīta. Pieaugot apkārtējo ciemu iedzīvotāju skaitam, pašās 18. gadsimta beigās kapela tika nodota Zarasu draudzei un kļuva par tās filiāli. Saskaņā ar 1873. gada inventāra datiem kapelas salmu jumts, grīdas, griesti un zvanu tornis bija sapuvuši, un bija nepieciešams remonts. Panīkušo Imbradas kapelu 1890.–1891. gadā par saviem līdzekļiem izremontēja un daļēji rekonstruēja Romancu muižnieki brāļi Jons un Pranciškus Prušoki. Vēlreiz Imbradas lūgšanu nams tika sakārtots starpkaru periodā – tikai tad ēka ieguva tādu izskatu, kāds tai ir šodien, bet par atsevišķu draudzi Imbrada kļuva tikai 20. gadsimta pirmajā pusē, kad pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas šeit sāka darboties Imbradas pagasta valde, pasts, policija un šauļu vienība. Imbradas Krustā sistā Jēzus baznīcas iekštelpa ir vienjoma, ērģeļu kori balsta divas kolonnas, baznīcai ir neoklasicisma un tautas arhitektūras iezīmes. Galveno altāri rotā 19. gadsimta Krustā sistā skulptūra. Baznīcā ir arī citas mākslas vērtības: 18. gadsimta beigās gleznota Svētā Hieronīma glezna, 19. gadsimtā radītās gleznas „Svētais evaņģēlists Jānis”, „Kristus Eļļas kalna dārzā” un „Svētais Mārtiņš ar ubagu”. Saglabājies neobaroka sānu altāris un V. Feldmana 1811. gadā lietie klasicisma svečturi.
