Apraksts
Neatkarības piemineklis uzcelts 1930. gadā, atzīmējot Vītauta Dižā nāves 500 gadu jubileju. Pieminekli radīja un uzstādīja no Salakas nākušais un 20. gadsimta sākumā Eiropā slavu ieguvušais ebreju tēlnieks Makss Farbmans (1886–1950). Līdzekļus pieminekļa celtniecībai piešķīra toreiz Salakā strādājušais aptiekārs Mačjus. Uz 5,02 x 4,04 m liela un 0,40 m augsta paaugstinājuma stāv taisnstūra pjedestāls, uz tā – taisnstūra, uz augšu smailējošs obelisks. Pie obeliska ir zēna ar lāpu un sievietes figūras, kuras veidojot pozēja Salakas miestiņa iedzīvotāji M. Beinoryte un Eug. Šakalis. No māla izveidoto pieminekli pārklāja ar eļļu un plānu ģipša kārtu, pēc tam sagrieza daļās un samontēja uz pjedestāla. Zem pieminekļa ievietota pudele ar pieminekļa uzcelšanas datumu, ziņām par cēlājiem, apstākļiem un dažām monētām. 1939. gada 28. septembrī piemineklis tika svinīgi atklāts un iesvētīts. Abās celiņa pusēs iestādīja pa ozoliņam, kas tika nosaukti par „Viļņas koku” un „Tautas vadoņa ozolu”. Viļņas ozols saglabājies līdz mūsdienām. Pēc 1918.–1920. gada Neatkarības cīņām šeit tika ierīkota kapsēta brīvprātīgajiem karavīriem, kas krita 1919. gadā, atbrīvojot Salaku no boļševikiem (pie Salakas krita ierindnieki J. Martinonis, P. Bobins un A. Savuks, šeit apbedīts arī Lietuvas brīvprātīgais Alekss Katins, kurš krita Biržūnu ciemā, u. c.). Padomju okupācijas gados brīvprātīgo kapi tika iznīcināti, bet piemineklis „neitralizēts”, aizklājot nacionālos simbolus ar apmetumu; tie tika atjaunoti 1988. gadā, restaurējot pieminekli.
