Apraksts
Sala ir apdzīvota jau senos laiku. Pamatojoties uz vēsturiskajiem avotiem, ir zināms, ka kādreiz salā atradās Viļņas bīskapu muiža, kas tika iznīcināta jau XVIII gadsimtā. Vēlāk šeit sāka veidoties zemnieku sētas, un tika nodarbojas ar lauksaimniecību. Tajā laikā uz salu vēl nebija nekāda tilta, tāpēc parasti pārcēlās ar laivām vai plostiem. Pirmā pasaules kara gados vācu karavīri uz salu uzcēla tiltu, taču vēlāk tas tika nojaukts, un salā dzīvojošie cilvēki uz pilsētu varēja nokļūt tikai ar laivu. XX gadsimta vidū, noārstot smilšaino pauguru, kas atradās Zarasas ezera Didžās salas austrumu daļā, tika uzbērts uzbērums un uzcelts dzelzsbetona tilts. Vēlāk salā tika ierīkota estrāde, hipodroms, asfaltēts ceļš, izveidots stādu dārzs pilsētas apzaļumošanai, kurā audzē pat pelēkos valriekstus ( Juglans cinerea ). Tagad sala ir kļuvusi par galveno sporta un kultūras pasākumu norises vietu, šeit atrodas arī galvenā pilsētas pludmale, kas pielāgota aktīvai atpūtai, šeit ir ierīkota lielākā Baltijas valstīs 600 metrus garā ūdensslēpošanas trase, ūdens batutu parks un veselības taka. Lai gan Zarasu ezera Lielā sala ir plaši apmeklēta un tās ainava ir ievērojami mainījusies, tā izceļas ar bioloģisko daudzveidību: šeit ir daudz dabiskā vecumā sasniegušu koku, salas centrālajā daļā aug Lietuvas Sarkanajā grāmatā iekļautā zilganā genciāna ( Gentiana cruciata ), netālu esošajā purvainajā biotopā novērotas sarkankvēpu krupji ( Bombina bombina ), kā arī ārkārtīgi reto vaboļu – tumšspalvainā zelta vabole ( Osmoderma barnabita ) un ozola skaptuka ( Xestobium rufovillosum ) – darbības pazīmes. Vasaras sezonā šeit darbojas divas mājīgas kafejnīcas, kurās var baudīt ēdienu un dzērienus, kā arī apbrīnot brīnišķīgos ezera skatus. Salā ir arī rotaļu laukums, kurā jautri var pavadīt laiku gan bērni, gan pieaugušie. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties un baudīt vasaras izklaides dabas ielokā.
