Apraksts
Šaltupes kapela jau senatnē atradās Zarasu pilsētas ziemeļu daļā, pie Šaltupes strauta, kura ūdenim, kā stāsta vietējie, piemita dziedinošas īpašības. Visticamāk, pirmā kapelas pieminēšana vēstures avotos datējama ar 1640. gadu, kad tika noteiktas robežas starp baznīcai piederošo Altarijas sētu un Palazdynes muižu. Pa ceļu, kas veda gar šo vietu, devās uz Antalieptu, Dusetu, Obeliu vai Rīgu, tāpēc netālu, ceļa otrā pusē esošajā avotu bagātajā ielejā tika izveidota Šaltupkas krodziņš. 1824. gadā Antanas Zarenbergs atjaunoja kapelu. Tā bija mūrēta no ķieģeļiem, apmesta ar apmetumu un nokrāsota baltā krāsā. Augšā, zem jumtiņa, bija neliels arkas formas atvērums, kurā stāvēja Kristus statuete. Cilvēki šo statueti uzskatīja par brīnumdarītāju. Par kapelas rašanos ir dažādi stāsti. Stāsta, ka kādā vētrainā dienā zibens trāpīja baznīcā, un tā tika nogāzta ezerā. Blakus baznīcai stāvošā un brīnumainu spēku piemītošā Kristus statuete izpeldēja uz ūdens virsmas. Tajā vietā, pie Šaltupes strauta, draudzes locekļi uzcēla mūra kapelu, kurā pārnesa minēto statueti. 1965. gada 1. jūlijā Zarasu pilsētas strādnieku deputātu padome pieņēma lēmumu nojaukt kapelu, pamatojoties uz to, ka tā traucēs īstenot gaidāmo ielas rekonstrukcijas projektu. Galu galā tajā pašā gada decembrī, naktī no 28. uz 29. decembri, kapelīte tika uzspridzināta. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā, pateicoties priesterim V. Kapočiaus rūpēm, kapelīte tika atjaunota.
