Zarasaju rajona ūdenstilpes
Zarasaju rajons – viens no ezeriem bagātākajiem rajoniem Lietuvā. Tajā ir 296 dažādu izmēru ezeri, kuru kopējā platība ir 13381,1 ha. Cauri rajonam plūst astoņas upes, no kurām Šventojas garums ir 44,7 km. Novadā ir 19 mākslīgās ūdenstilpes – dīķi un viena ūdenskrātuve – Antalieptes ūdenskrātuve. Gandrīz visas ūdenstilpes ir piemērotas atpūtai. Lai arī Zarasaju rajonā pārsvarā ir mazi (līdz 10 ha) ezeri, daži no tiem ir slaveni visā Lietuvā – valstī lielākais – Drūkšu ezers (Drūkšų ežeras) (4479 ha) (aptuveni 1000 ha pieder Baltkrievijai), lielāko ezeru desmitniekā ir pat trīs rajona ūdenstilpes: Lodis (Luodis) (1320 ha), Sarti (Sartai) (1350 ha) un Avilis (Avilys) (1258 ha). Lielāko (pārsniedz 500 ha) ezeru vidū jāmin Čirčiris (Čičirys) un Samavs (Samavas). Pēc izcelsmes biežāk sastopamie ir subglaciālās vagas, vecupes, jauktie un karsta ezeri. Zarasaju rajona ūdenstilpes aptver Šventojas (Šventoji) un Dīsnas (Dysna), kā arī mazo Daugavas ieteku baseinus. Šos ezerus šķērso divu lielo upju – Nemunas (Šventoja) un Daugavas (Lauce) baseinu ūdensšķirtnes. Vērtējot hidrogrāfiskā tīkla stāvokli, kā pozitīvu iezīmi ir jāmin, ka, salīdzinot ar citiem Lietuvas rajoniem, lielāko daļu veido dabīgo upju un upīšu posmi. Aptuveni 100 rajona ūdenstilpju atrodas aizsargājamajās teritorijās. Lietuvas Vides ministrija ir noteikusi dažus ierobežojumus attiecībā uz ūdenstilpju izmantošanu. Motorizētiem peldlīdzekļiem ir atļauts peldēt tikai pa Drūkšu ezeru visā navigācijas sezonā diennakts gaišajā laikā un pa Laukesas ezeru visā navigācijas sezonā, saskaņojot ar Robežpoliciju. Rajonā ir trīs ezeri, kuros ir aizliegts izmantot mazos kuģīšus un tos reģistrēt bez īpašas Vides ministrijas atļaujas. Tās ir Gražutes reģionālā parka teritorijā esošās ūdenstilpes: Šurpis (Šiurpis) un Šurpēlis (Šiurpelis) (tajās perē reti putni) un noslēpumainais Šventa ezers. Visas mazās rajona upītes – Indraja (Indraja), Kumpole (Kumpuolė), Šavaša (Šavaša) u. tml. – ir interesantas un svarīgas makšķerniekiem-amatieriem. Rajona ūdenstilpēs dzīvo 28 sugu zivis, ieskaitot arī introducētās zivju sugas. Atsevišķu sugu izplatīšanās nav vienāda: visvairāk ir izplatījušies asari, raudas, līdakas, līņi, vīķes, parastās karūsas. Viena no vērtīgākajām komerciālajām zivīm ir plaudis, kas dzīvo 2/3 rajona ezeru. Svarīgākās no ornitoloģiskā viedokļa ir šādas ūdenstilpes: Avilis (Avilys), Čičiris (Čičirys), Drūkšči (Drūkščiai), Lodis (Luodis), Samavs (Samavas), Smalvs (Smalvas), Švents (Šventas), Vencavs (Vencavas) un Zarass (Zarasas). Rajona ezeros un upēs aug piecu sugu aizsargājamie un divu sugu retie augi Pašlaik ir iznomātas vairāk nekā 60 rajona ūdenstilpes, kurās tiek īstenota komerciālā zveja. Amatieru makšķerēšanai ir iznomāti vairāk nekā 40 ezeri. Mednieku un makšķernieku biedrības Zarasaju nodaļa nomā šādas ūdenstilpes: Antalieptes ūdenskrātuvi (Antalieptės marios), Asavu (Asavas), Bebrini (Bebrinis), Galini (Galinis), Ilgeli (Ilgelis), Ilgi (Ilgis) (2 ezeri), Imbradu (Imbradas), Kieti (Kietis), Koli (Kuolis), Kumpoli (Kumpuolis), Laukesu (Laukesas), Lūkštu (Lūkštas), Lodīkšti (Luodykštis), Paneikiški (Paneikiškis), Lielo pažimēli (Pažemėlis Didysis), Mazo pažimēli (Pažemėlis Mažasis), Saloti (Saločius), Samani (Samanis), Samavu (Samavas), Stelmuži (Stelmužė), Šurpi (Šiurpis), Štventāju (Šventąja), Vencavu (Vencavas), Vencavēli (Vencavėli), Zalvi (Zalvis), Zalvu (Zalvas), Zarasaju (Zarasas) un Zarasaiti (Zarasatis).
ASAVS
Ezers atrodas 6 km uz ziemeļaustrumiem no Salakas pilsētiņas, Gražutes nacionālā parka teritorijā. Tā krasti ir stāvi, sasniedz pat 10 m augstumu, dienvidos un dienvidrietumos krasts ir purvains. Asava platība – 198,7 ha, dziļākā vieta – 6,9 m, vidējais dziļums – 4,22 m, krasta līnijas garums – 8,8 km. Ezera gultne – bijusī ledus atrašanās vieta. Lielākā daļa no līdze
LIGĀJI
Subglaciālās vagas ezers atrodas 6 km uz rietumiem no Salakas pilsētiņas, Gražutes nacionālā parka teritorijā. Krasti ir augsti, stāvi, apauguši ar mežiem un krūmiem. Ligāju platība – 136 ha, dziļākā vieta – 25,6 m, vidējais dziļums – 7 m, krasta līnija ir ļoti līkumota un stiepjas vairāk nekā 13 km garumā. Ezers ir garš un šaurs, stiepjas no dienvidrietumiem uz
SAMAVS
Ezers atrodas 12 km attālumā uz dienvidiem no Zarasajiem, Gražutes reģionālā parka teritorijā. Krasti ir augsti, stāvi, ar gravām, austrumos un rietumos ir zemi, dažviet purvaini krasti, ir daudz līču, ragu un pat sešas salas. Samava ezera platība – 545,3 ha, dziļākā vieta – 12,7 m, vidējais dziļums – 5,9 m, līkumotās krasta līnijas garums – 19,8 km. Sēklis plats un smilšai
SARTI
Ezers atrodas Zarasaju (Zarasai) un Rokišķu (Rokišķis) rajonā, Sartu (Sartai) reģionālā parka teritorijā. Tas ir piektais lielākais Lietuvas ezers, kurš ir ļoti sazarots, šaurs, subglaciālās vagas izcelsmes (krustojas sešas vagas), sarežģītas konfigurācijas. Krasti ir līdz 30 m augsti. Sartu platība – 1350 ha, dziļākā vieta – 22 m, vidējais dziļums – 5,72 m, ļoti līkumotās krasta
SMALVS
Ezers atrodas rajona dienvidaustrumu daļā, 2 km uz dienvidaustrumiem no Smalvu ciema (Smalvų kaimas). Krasti ziemeļos ir augsti, stāvi, dienvidu pusē – biežāk ir zemi, purvaini. Smalva ezera platība ir 336,0 ha, dziļākā vieta pašā ūdenstilpes vidū – 26,9 m, vidējais dziļums – 8,2 m, līkumots krasts, daudz līču, pussalu un ragu, krasta līnijas garums – 15,5 km. Gultne ir die
SMALVĪKŠTIS
Ezers atrodas netālu no Smalvu (Smalvų) ciema un Smalva (Smalvas) ezera, ar kuru to savieno maza upīte. Tā krasti ir zemi un purvaini. Smalvīkšča platība – 94,5 ha, dziļākā vieta – 4,8 m, vidējais dziļums – 2,87 m, krasta līnijas garums – 5 km. Ezera gultne ir veidojusies, kūstot ledājiem, tas nav dziļš un ir dūņains, sēkļos pārsvarā ir smiltis, dienvidu daļa dūņaina. Smalv
ŠVENTOJA
Šī upe ir Nerijas labās puses ieteka. Izplūst no Samaņa (Samanis) ezera, kas atrodas Ignalīnas rajonā. Tās garums – 250 km, vidējā gada notece izplūdē – 55,1 m³/s, vidējais kritums – 0,51 m/km. Dziļākās upes vietas – 1–2 m, atsevišķos posmos ir arī dziļākas vietas – līdz 2,5–3 m, un sēkļos – 0,5–0,7 m ar rumbām. Vasarā upes gultne ļoti aiz
VENCAVS
 Ezers atrodas 8 km uz dienvidaustrumiem no Dusetiem (Dusetos). Tā krasti ir stāvi, augsti, īpaši ziemeļaustrumos un dienvidos, vietām mālainai vai akmeņaini. Tā platība – 226,6 ha, dziļākā vieta ezerā ir ziemeļu daļā – 48 m, vidējais dziļums – 13,5 m, krasta līnijas garums – 7,4 km. Galvenā ezera gultne ir smilšaina, mālaina, sēkļos pārsvarā ir smilts
ZARASS
Ezers atrodas Zarasaju pilsētas dienvidu pusē. Zarasa platība – 326,2 ha, dziļākā vieta – 36,6 m, ļoti līkumotās krasta līnijas garums – 11,4 km. Krasti ir augsti, krastmala ir smilšaina, gultne ir ar sarežģītu reljefu. Zarasa ezerā ir liela zivju daudzveidība: šeit var noķert līdakas, asarus, plaužus, brekšus, raudas, ruduļus, vīķes, grunduļus, ķīšus, ālantus, sapalus, karūsas,
© 2014-2020 VisitZarasai. Visas tiesības aizsargātas
webmod: