Zalve (Zalvė), Zalvis (Zalvys), Zalvēle (Zalvelė), Antazave (Antazavė) – tie ir sēļu izcelsmes vietvārdi. Lūk, ko par tiem stāsta leģenda, kura vēstī, ka sen, sen Zarasaju novadā dzīvoja diženi sēļu cilšu ļaudis. Vadonis tiem bija drošsirdīgais karavīrs Zalvis. Ar skaistuli sievu Zalvi viņiem bija meitiņa Zalvēle. Reiz Zalvis devās medībās, un Zalvēle devās kopā ar viņu, lai savāktu ārstnieciskos augus. Jau esot tālu prom no mājām, viņi abi satikās ar zobenbrāļu bruņiniekiem. Skaidri bija to nodomi, jo ne jau pirmo reizi zobenbrāļi dedzināja un laupīja sēļu apdzīvotās vietas. Drosmīgi nostājies ceļā pretiniekiem, Zalvis lika Zalvelei skriet, lai brīdinātu savējos. Taču, lai arī cik drošsirdīgs, neizturēja Zalvis zobenbrāļu lielo pārspēku. Netālu no mājas sliekšņa bojā gāja arī Zalvēle, nesaudzēja zobenbrāļi arī nedz viņas māti Zalvi, nedz arī negaidīti pārsteigto cilti. Gāja simtgades, mainījās paaudzes, taču arī tagad tur, kur bojā gāja karavīrs, atrodas Zalva ezers, pilskalna pakājē, kur bojā gāja viņa sieva un visa cilts, atrodas Zalve, bet starp ezeriem, cauri Antazaves silam, kur skrēja Zalvele, nesot ziņu par briesmām, līkumo viņas vārdā sauktā upe.

Ja vēlaties aktīvi pavadīt dienu dabā, bet nav mērķa sasniegt sportiskus rezultātus, ja vēlaties baudīt mežu, ezeru ainavas, kā arī iepazīt šī novada vērtības, šī velosipēdu trase Jums patiks.

Kopējais trases garums ir 13 kilometri, taču varēsiet izvēlēties arī īsāku maršrutu. Visā trasē ir daudz norāžu, kuras neļaus nomaldīties. Iesakām ceļojumu ar velosipēdu sākt Antazavē – vietā, kas zināma kopš XVIII gs. Tur varat apskatīt Dieva Providences baznīcu – arhitektūras pieminekli, kam ir baroka arhitektūras iezīmes, bazilikas tipa telpa un sarežģītas ārējās formas, kā arī Zalva ezera nogāzē esošo Antazaves muižu ar parku. Uzskata, ka šo muižu projektējis slavenais arhitekts Laurīns Stoka–Gucevičš (Laurynas Stuoka-Gucevičius): pašlaik antazavieši lepojas ar tajā iekārtoto bagātīgo sabiedrisko vēstures muzeju, kurā tiek prezentēta slaveno Plāteru dzimtas vēsture un ir iemūžināti slaveno novadnieku vārdi. No Antazaves vislabāk braukt uz Marimontu (Marimontas), kur brīnišķīgajā Zalveles upes krastā, blakus bijušajām ūdensdzirnavām, varēsiet atpūsties. No Marimontas pa kalnaino meža celiņu caur Antazaves silu nebūs grūti nokļūt līdz blakus esošajām, ar leģendām apvītajām Vinčenežera (Vinčežeras) partizānu zemnīcām: 1944. gadā šajās vietās notika slavenā Šila cīņa (Šilo mūšis). Neviens nedrīkst atstāt Antazaves silu, neuzkāpjot Pakačines (Pakačinės) (Dembu (Dembų)) pilskalnā. Tas ir samērā augsts, ar mežiem apaudzis kalns, kas tika izmantos aizsardzības mērķiem laikā no otrās tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz piektajam gadsimtam mūsu ērā. To 1933. gadā pētīja P. Tarasenko. Par to tiek stāstīti stāsti, ka tas ir uzbērts tajos laikus, kad Lietuva cīnījās ar zobenbrāļiem. Klīst leģendas, kas tur agrāk spokojās. No tā velosipēdistu celiņš ved uz kaimiņos esošo Velikušķu II pilskalnu ,,Sala” (Velikuškių II piliakalnis „Sala“), ko no trīs pusēm ieskauj Sartu un Zalves ezers. Pēdējais, taču ļoti iespaidīgais velosipēdistu trases objekts ir Bradesu ozols (Bradesių ąžuolas) – dabas piemineklis, kuru bieži sauc par Stelmužes ozola (Stelmužės ąžuolas) brāli. Paši roķišķieši, iepazīstinot ar sava novada milzi, netaupa mistiskus stāstus un atceras pagānu laikus.