Pradžia atpūta un izklaide kājām un ar velosipēdiem Ar velosipēdu pa Gražutes reģionālo parku
Ar velosipēdu pa Gražutes reģionālo parku
1a.navicko145810.jpg
A.Navicko

 Gražutes lielā un mazā velosipēdistu taka Valsts tūrisma departamenta organizētajā konkursā ,,Veiksmīgākais 2008. gada tūrisma projekts” daudzu valstī īstenoto projektu vidū tika pasludināta par uzvarējušu kategorijā ,,Veiksmīgākais 2008. gada tūrisma infrastruktūras objekts”. Tas ir godājamākais un vērtīgākais tūrisma nozares sasniegumu novērtējums Lietuvā. ,,Vivattur 2009” tas ir pasludināts par interesantāko VIVATTUR 2009. gada maršrutu Lietuvā.

Gražutes nacionālā parka velosipēdistu trase nav viegla, jo lielākajā daļā tā ved pa mežu celiņiem, bet reljefs ir iespaidīgi paugurains – ceļojumam nepietiks tikai ar karti un lielu vēlēšanos: šai trasei ir jānodrošina arī piemērots velosipēds, labāk – kalnu tipa. Ierīkojot divriteņu trases, īpaši tika domāts par ceļotājiem, kuri ierodas novadā, tāpēc šeit ir uzstādīts daudz norāžu, informatīvo zīmju, daudz rādītāju, kas neļaus nomaldīties arī mazāk pieredzējušiem velosipēdistiem. Uzstādītajos stendos – kartes un detalizēta informācija par Gražutes reģionālā parka dabu un apmeklējamajiem objektiem, kuri ir Zarasaju rajona ir Lietuvas vēstures glabātāji. Ierīkoto velosipēdistu trašu apkārtne ļauj iepazīt Lietuvas ainavu, atklāj tās dabas būtību un cilvēku iespējas piedalīties tās veidošanā. Trases ir vērtīgas no visiem aspektiem, īpaši ņemot vērā centienus iepazīstināt ar Zarasaju novada tūrisma infrastruktūras attīstību nākotnē.

 

GRAŽUTES MAZAIS DIVRITEŅU TRASES LOKS (37 KM) (Gražutės mažasis dviračių trasos žiedas (37 km))

 Šī trases daļa iet gar Apiriča (Apiritis), Ilžiķa (Ilžikas), Asavēļa (Asavėlis), Asava (Asavas), Tūmišķa (Tumiškis) ezeru un apkārt Samava (Samavas) ezeram. Tā sākas Zarasaju (Zarasai) pilsētā, pie kempinga ,,Zarasai”. Daļa no trases savienojas ar Lielo loku, tāpēc jums būs iespēja savu izturību izmēģināt abās trasēs.

Apkartu (Apkartai) kapu uzkalnu forma un uzbērumi, kas raksturīgi IX–XVII gs. Gulbju liepas (Gulbinės liepos) – aizsargājams dabas piemineklis. Tādas Lietuvā ir tikai 38. Senatnē šādas liepas ne tikai godināja, bet arī uzskatīja par kokiem, kam piemīt pārdabisks un ārstniecisks spēks. Tika uzskatīts, ka liepu lūki un nūjas sargā pret ļaunajiem gariem, tajās nesper pērkons, tajās mīt likteņa dieviete Laima un mīlestības dieviete Milda, bet vēlāk ticēja, ka liepās dzīvo mirušo sieviešu veļi.

Bielkaučižnas pilskalns (Bielkaučiznos piliakalnis), ko sauc arī par Bateriju (Batarėja), tiek datēts ar pirmās tūkstošgades sākumu. Tā ziemeļausturmu pusē ir saglabājušies divi aizsargvalņi un trīs grāvji.

Kārumniekiem un zinātkārajiem piedāvājam iegriezties Pagrundu (Pagrudai) ciemā esošajā J. Milašienes (J. Milašienė) ekoloģiskajā biškopības saimniecībā. Biškope jau vairāk nekā četrdesmit gadus draudzīgi sadzīvo ar lauku darbarūķiem: tiksiet laipni uzņemti, garšīgi pacienāti un pamācīti, kā skaisti sadzīvot ar dažreiz sāpīgi dzelošajiem kukaiņiem...

 

GRAŽUTES LIELAIS VELOSIPĒDU TRASES LOKS (45 KM) (Gražutės didysis dviračių trasos žiedas (45 km))

Šī maršruta daļa apvieno interesantākos parka kultūras un dabas objektus, kā arī neaizmirstamas ainavas. Trase pa ainaviskām vietām turpinās pa meža celiņiem un gar ezermalām. Vislabāk ceļojumu pa Lielo loku sākt Salakā (Salakas) – vienā no skaistākajām Zarasaju novada apdzīvotajām teritorijām.

Gražutes reģionālā parka apmeklētāju centrā Laisvoji a. 14 tiek sniegta profesionāla un detalizēta informācija par apmeklējamajām parka vietām. Šeit ierīkota Salakas novada etnogrāfiskā un parka informatīvā ekspozīcija, kā arī novadā un ārpus tā robežām slavenā V. Žilinskienes (V. Žilinskienės) individuālā kolekcija ,,Jūras muzejs” (“Jūrų muziejus”). Salakas pilsētiņa ir slavena ar šeit notiekošajām Sv. Apustuļu Pētera un Pāvila atlaidām un unikālo neogotiskā un neoromantiskā stila Vissvētākās Jaunavas Marijas Sāpju baznīcu, kas būvēta no tēstiem akmeņiem.

Uz dienvidiem no Salakas atrodas tatāru kapi – vienīgie Aukštaitijā darbojošies musulmaņu kapi, bet blakus ceļam uz Degučiem – 1930. gadā būvētā divstāvu Sv. Nepamuka kapela, kuras autors ir P. Ivanausks (P. Ivanauskas).

Nepabrauciet garām arī Kunigokalnim (Kunigokalnis) – netālu no Salakas pilsētiņas esošajam lielajam kalnam ( sauktam arī par Priesteru kalnu). Stāsta, ka šajā kalna kādreiz atradās Benediktiešu klosteris un baznīca. Šeit, ēku pagrabos, tika apglabāti mirušie priesteri un mūki. Bet cilvēki ir aizmirsuši šī klostera un baznīcas pagātni un izdomājuši stāstu, kurā tiek apgalvots, ka dzimtbūšanas laikos Salakas apkārtnē dzīvojis priesteris, kuram bijis daudz zemes. Pret strādniekiem, kas to apstrādāja, priesteris bijis nežēlīgs: licis smagi strādāt, bieži sitis un citādi sodījis. Viņa laukos atradās liels kalns – priesteris kāpa tajā un skatījās, kā strādnieki strādā. Kopš tā laikā kalns arī ieguvis Priestera kalna (Kunigokalnis) nosaukumu. Uzpurkalns atrodas 1,3 km uz ziemeļaustrumiem no Salakas (Kurganu) pilskalna (Salako (Kurganų) pilkapynis), Salakas meža 39. kvartāla ziemeļu daļā.

Trasē esošā Čepelišķu pilskalna (Čepeliškių pilkapynis) kapu forma un uzbērumi ir raksturīgi IX–XII gs., bet Kiemjoņu (Kiemioniai) švīkātās keramikas kultūras pilskalns tika apdzīvots pirmās tūkstošgades pirmajā pusē.

Par Antalieptes ūdenskrātuvi (Antalieptės marios) tiek stāstīts, kā tā ir simt salu jūra! Iespējams, ka apšaubīsiet apgalvojuma patiesumu – maz ticams, ka pati māte Baltija spēja savākt tik solīdu arhipelāgu. Zarasaju novadā to ir daudz, un vairāk nekā 50 no tām – Salakas apkārtnē. Tās ir ainaviskas un, protams, nav līdzīgas savām tālajām dabiskajām radiniecēm... Lai arī grūti pārskatāma to ūdens platība, nedz laivas, nedz skaidas nemētā tajā deviņu baļļu vilnis. Izskatās, ka sala atrodas pie salas, bet krasts ar krastu var sasaukties! Ūdenstilpe vienā brīdī slēpjas meža zaļumā, nākamajā paslēpjas aiz pauguru mugurām, atkal citā brīdī vilina makšķerniekus un entuziastus ūdens tūristus. Ar savu skaistumu salas kalpo tikai cilvēkam un ir paraugs tam, ko var izdarīts cilvēks, jo reiz to nebija un šajās vietās savā gultnē mierīgi gulēja 27 ezeri.

Ceļojot pa steidzīgo trasi, nepalaidiet garām iespēju iebraukt interesantajā Enerģētikas muzejā, kas atrodas Tiltišķu ciemā (Tiltiškių kaimas). Tajā redzēsiet Zarasaju novada fotogrāfijas – tas pagātnē bija slavens ar savām ūdensdzirnavām, un uzzināsiet, kā izskatījās Antalieptes (Antalieptės), Kiemjonu (Kiemionų), Kavolišķu (Kavoliškių), Šlīninku (Šlininkų) un citas ūdensdzirnavas. Ekspozīcijā ir parādītas vienkāršākās, ar rokām radītās graudu malšanas akmens dzirnavas – nav grūti konstatēt, ka mūsu sentēvi spēja dzīvot, izmantojot vienkāršus darba un sadzīves rīkus, ko nu jau vairākums vairs nepazīst.

Nepalaidiet garām arī unikālās un par dabas pieminekli pasludinātās augstās „māsas egles”, kas sasniedz pat 32 m augstumu un pārsteidz ar saviem dīvaini 3,5 metru augstumā kopā saaugušajiem stumbriem, Samaukas kapukalnu (Samaukos pilkapynas), kura kapu forma un uzbērumi ir raksturīgi pirmās tūkstošgades otrajai pusei, Rusteiķu ciema (Rusteikių kaimas) vecticībnieku baznīcu un Rusteiķu kapukalnu (Rusteikių pilkapiai).

Nešaubāmies, ka atpūtai būs piemērots Šventa ezers – saukts par lietuviešu ,,Baikālu” un ļoti aizsargājams – lai acis iepriecinātu un dvēseli nomierinātu...

Žagarines ciema (Žagarinės kaimas) vecajos kapos ir guldīti senā ciema iedzīvotāji. Tajos varat apskatīt seno krustu meistaru kaltos krustus vai mēģināt izlasīt kapu uzrakstus: pavadot laiku šeit, patiešām sajutīsiet laika tecējumu un atmiņu spēku.

No tilta pāri Šventājai līdz mūsdienām ir saglabājies maz – tikai četrstūrains, no baļķiem uzbūvēts un ar akmeņiem nostiprināts pālis. Bet agrāk Žagarines ciema iedzīvotāji drosmīgi brauca pa to ar divjūga ratiem!

Salakas priede – koks, kas atgādina notikumus: pie tā Lodžu muižas grāfs J. Žuniens (J. Žiunienas) pasniedza zemes īpašumtiesību dokumentus dažiem viņa muižai piederošiem zemniekiem. Notikuma piemiņai priedē ir pakarināts krusts ar datumu. Vēsture sargā arī vecos ebreju kapus, kuros pēdējo reizi kāds tika glabāts 1941. gadā.

 

Velosipēdistu trasēs ir ierīkoti:

 •                   trīs atpūtas laukumi: pie Gulbines liepām, Šurpeļa un Gēlina ezera. Tie paredzēti īslaicīgai atpūtai bez nakšņošanas un bez ugunskura vietām;

 •                   divas atpūtas vietas: pie Ilžika ezera un Pagrundu ciemā, pie J. Milašienes (J. Milašienė) ekoloģiskās biškopības saimniecības. Tās paredzētas Jūsu atpūtai un nakšņošanai. Šeit var iekurināt ugunskurus ierīkotajās ugunskuru vietās;

 •                   trīs kempingi: pie Asava un Loda ezera, kur var palikt pa nakti ar teltīm, kurināt ugunskurus ierīkotajās ugunskuru vietās, tajos ir koka mēbeles un cits aprīkojums, kas nepieciešams atpūtai.

 

Velosipēdistu maršrutu ierīkoja Gražutes reģionālā parka direkcija (ar daļēju finansējumu no projekta ,,Aizsargājamo teritoriju sakārtošana un uzturēšana 2” BPD2004-ERPF-1.3.0-04-05/003) un Zarasaju rajona pašvaldība.

Kontakti:

Divriteņus nomā UAB ,,Degesa”
Tālr.: +370 68544450
Tālr./fakss: 8 38559476
E-pasts: info@degesa.lt, degesa@gmail.com
Vietne: www.degesa.lt
Cita informācija:

Rajons, Ar bērniem
© 2014-2020 VisitZarasai. Visas tiesības aizsargātas
webmod: