Baznīca atrodas apdzīvotās vietas centrā, laukumā, kas izveidojies ceļu krustojumā. Galvenā baznīcas fasāde ir vērsta uz laukumu. Baznīcas pagalma rietumu pusē atrodas koka zvanu tornis. Šis lūgšanu nams ir ar bagātīgu vēsturi. Pašā XVII gs. sākumā Jurģis Samsons Podberesķis (Jurgis Samsonas Podbereskis)Smalvā uzbūvēja koka baznīcu un ielūdza tajā darboties mūkus – Gandarīšanas kanoniķus. Viņi bija muižnieku izcelsmes, dzīvoja muižā, mācīja apkārtnes bērnus un kalpoja baznīcā, kura 1812. gada kara laikā apdega un tika izlaupīta. Pēc dažām desmitgadēm cara valdība mūkus no Smalviem izdzina, un baznīcu pārņēma laicīgie priesteri. Šodien Smalvos esošā baznīca nav tā pati XVII gs. būvētā. 1857. gadā grāfs Plāters kopā ar Smalvu draudzes locekļiem uzbūvēja un aprīkoja pašreizējo Smalvu baznīcu.

Baznīca ir uzbūvēta uz akmens mūra pamatiem. Tās plāns ir taisnstūrveida, iekšpuse plaša, ar trīs jomiem. Interjers rotāts tautas baroka stilistikā, daudz dekoratīvo elementu, dominē augu motīvi. Baznīcas grīda – plati dēļi, kas ar koka tapām un kaltām naglām piesisti pie sijām. Lielais altāris ir no priedes, bagātīgi apzeltīts. Rožukroņa Dievmātes gleznu gleznojis Kazimiers Gorackis (Kazimieras Gorackis). Eksterjerā izceļas logu un durvju tautiskā kokā grebtā apdare, kas, iespējams, ir pārņemta no dzīvojamām mājām vai klētīm, lai baznīcai piešķirtu „tautiskumu”. Baznīcas priekšējā fasādē ir unikāls trīsstāvīgs portiks. Pirmajā stāvā ieeja, otrajā – balkoniņš, bet trešajā – frontons ar lodziņu.

Interesanti ir tas, ka sakristejā joprojām tiek glabāts baznīcas dibinātāja Jurģa Samsona Podbereska portrets. Visa Podberesķu manta ar 1920. gada testamentu novēlēta baznīcai.