Antazaves muižas parks izveidots XVIII gs. beigās. Tas atrodas virzienā uz ezeru no muižas ēkas, lejup ejošās terasēs, un aizņem 5,5 ha platību. Pretī muižas ēkai atrodas līdz mūsdienām saglabājies parters ar ģeometriski izkārtotiem celiņiem un stādījumiem. Parku rotā četri dīķi un apakšējā terasē esošais Žalves ezers (Žalvės ežeras). Pēckara gados parka teritorijā tika ierīkots A

44 ha lielā sala ir otra lielākā sala Lietuvā, Zarasaju pilsētas šūpulis, atpūtas, kultūras un sporta pasākumu norises vieta visos gadalaikos.

Pilskals atrodas Sartu (Sartai) ezera Bradesu (Bradesiai) (saukts par Stintina (Stintinė)) līča austrumu gala krastā, starp Zalves (Zalvė) ezeru un Zalves (Zalvė) upīti, kreisajā krastā. No trīs pusēm pilskalnu ieskauj ūdens, no ceturtās – starp kalniem esošs mitrājs, tāpēc pilskalns vēl zināms ar nosaukumu Sala. Pilskalna laukumā saglabājās kultūr

Ezers izpleties 1332 hektāros. Tas ir unikāls no hidrogrāfiskā viedokļa – sastāv no vairākiem atzarojumiem. Tāpēc nevienam citam Lietuvas ezeram nav tikpat daudz atzarojumu kā Sartu ezeram. Ezeram ir visgarāka krasta līnija (79 km), Sartu ezers ir piektais pēc lieluma ezers Lietuvā. Ezers apskalo 6 salas. Dusetos, šī ezera krastā, ir radīta pievilcīga atpūtas telpa, lai atpūstos un iepazītos

Antalieptes ūdenskrātuve atrodas Zarasaju rajonā, Kauņas–Zarasaju (Kaunas-Zarasai) ceļa abās pusēs, Gražutes (Gražutė) reģionālajā parkā. Izveidota 1959. gadā, appludinot Šventāju (Šventąja) 211 km no grīvām (45 km no iztecēm) Antalieptes hidroelektrostacijas vajadzībām. Antalieptes ūdenskrātuve ir otrā lielākā ūdenstilpe Lietuvā pēc Kauņas ūdenskrātuves. Tā ir viena no skaistākajām un tīrāk

Stelmužes ozols – Lietuvas dabas piemineklis, viens no senākajiem ozoliem Eiropā, bet Lietuvā pats vecākais koks. Tiek uzskatīts, ka tā vecums ir aptuveni 1000–1500 vai pat 2000 gadi. Ozols ir 23 m augsts, 3,5 m diametrā un 13 m apkārtmērā pie zemes (stumbra aptveršanai nepieciešami 8–9 vīrieši). Stelmužes ozols – koks, kas ir daudz ko

Viens no iespaidīgākajiem rajona pilskalniem atrodas aptuveni 2 km no Antalieptes (Antalieptė), 80 m uz ziemeļiem no Šventosas (Šventoji) upes un Sēlupes (Sėlupes) satekas. Pilskalna dienvidu un dienvidrietumu nogāzē atrastas senās apdzīvotās vietas pazīmes.

Pakačines pilskalns, zināms arī ar Dembu nosaukumu, atrodas Antazaves silā (Antazavės šile). 1933. gadā P. Tarasenka veica vairākus izrakumus (30 m²) laukuma V malā un atklāja 1,5 m biezu kultūrslāni. Švīkātās keramikas kultūras pilskalns izmantots no pirmās tūkstošgades pirms Kristus līdz pirmās tūkstošgades vidum pēc Kristus.

Pilskalns atrodas uz atsevišķa paugura Ramjo ezera (Ramio ežeras) ziemeļrietumu krastā. Tas ir datēts ar pirmo tūkstošgadi pirms Kristus – pirmās tūkstošgades sākumu.

Drūkšu ezers – Eiropas nozīmes dabas teritorija. Ezers un tā piekraste stiepjas gar pašu Lietuvas malu, tās ziemeļaustrumu daļā, Zarasaju (Zarasai) un Ignalīnas (Ignalinas) rajona un Visagīnas (Visaginas) pašvaldības krustošanās vietā, un turpinās pie valsts robežas. Ezers ir pārrobežu ūdenstilpe, kas šķērso Lietuvas–Baltkrievijas robežu. Aptuveni 700 ha no tā teritorijas pieder Baltkr

Lodis – viens no lielākajiem ezeriem Lietuvā. Tā Žvērinča raga (Žvėrinčio ragas)izvirzījums – lielākā un garākā pussala tajā. Unikālajā 200 m garajā tā akvatorijā atrodas „Nerija”, kas turpinās pie smailes sēklī.